Skip Navigation LinksSākums > Biežāk uzdotie jautājumi

E-veselības sistēmas lietošana

Kad jāuzsāk lietot E-veselības sistēma?
E-veselības sistēmu ārstniecības iestādes un aptiekas var brīvprātīgi lietot no 2016. gada 1. decembra.

No kura datuma ir jāuzsāk obligāta E-veselības sistēmas lietošana?

E-veselības sistēmas obligāta lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir jāuzsāk no 2018. gada 1. janvāra.

Autorizēšanās

Kā es varu autorizēties E-veselības sistēmā?
Lai autorizētos E-veselības sistēmā, nepieciešams izmantot drošas piekļuves līdzekļus – internetbankas piekļuves datus, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID).  


Datu drošība un tehniskās prasības

Kādas ir ieteicamākās pārlūkprogrammas darbam ar E-veselības sistēmu?

Ieteicamākās pārlūkprogrammas darbam ar E-veselības sistēmu ir, jaunākā:

  • “Mozilla Firefox” versija;
  • “Opera” versija;
  • “Google Chrome” versija.

Kā rīkoties, ja Jūsu personas dati tiek apstrādāti nelikumīgi, ir izpausti vai netiek pienācīgi aizsargāti?
Šādā gadījumā Jums ir tiesības vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā. Datu valsts inspekcija izskatīs Jūsu pieteikumu un, ja tas būs pamatots, datu apstrādes sistēmas pārzinis var tikt administratīvi sodīts, kā arī tiks pārtraukta nelikumīgo datu apstrāde.

Savukārt, ja Jums ir sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, jāvēršas Veselības inspekcijā.

E-veselības sistēmas funkcionalitātes

Kādas funkcionalitātes šobrīd ir pieejamas E-veselības sistēmā?

Iedzīvotājiem ir iespējams:

  • norādīt savu kontaktinformāciju (tālruņa Nr., e-pasta un dzīvesvietas adresi)
  • norādīt kontaktpersonas saziņai
  • pievienot tiesību deleģējumu, pilnvarojot kādu personu piekļūt saviem datiem E-veselības portālā
  • apskatīt izsniegtās darbnespējas lapas
  • apskatīt izsniegtās receptes
  • apskatīt nosūtījumus uz ārstu konsultācijām un diagnostiskajiem izmeklējumiem
  • apskatīt ārstu konsultāciju slēdzienus (rezultātus)
  • apskatīt diagnostisko izmeklējumu rezultātus
  • apskatīt Veselības pamatdatus (noteiktās diagnozes,  alerģijas, regulāri lietojamos medikamentus u.c.)
  • pieteikties vakcinācijai
  • apskatīt veiktos vakcinācijas datus
  • atteikties no vakcinācijas
  • pieteikties EVAK kartei
  • reģistrēties pie ģimenes ārsta
  • pieteikt e-konsultāciju ģimenes ārstam

Ārstniecības personām ir iespējams:

  • apskatīt un papildināt pacienta Veselības pamatdatus (noteiktās diagnozes,  alerģijas, regulāri lietojamos medikamentus u.c.)
  • izrakstīt DNL
  • izrakstīt parastās un īpašās receptes
  • izveidot nosūtījumus uz ārsta konsultācijām vai diagnostiskajiem izmeklējumiem
  • izveidot konsultanta slēdzienu (rezultātu)
  • aprakstīt diagnostiskos izmeklējumus
  • apskatīt citu ārstu izveidotos nosūtījumus un  rezultātus (slēdzienus)
  • apskatīt diagnostisko izmeklējumu rezultātus
  • reģistrēt vakcinācijas faktus
  • reģistrēt vakcinācijas faktu komplikācijas
  • reģistrēt kontrindikācijas vakcinācijai
  • liegt pacientam tiesības apskatīt noteiktus medicīniskus datus

Farmaceitiem ir iespējams:

  • atzīmēt medikamenta izsniegšanu aptiekā (parastās un īpašās receptes) .

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju veselības dati, kurus ārstniecības iestāde ir nosūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Sistēmā ir izveidotas arī citas funkcionalitātes, bet tās tiks ieviestas laika gaitā.

Vai E-veselības sistēma ietver laboratorijas datus un izmeklējumus?

Nē, pagaidām E-veselības sistēmā šāda informācija netiek uzkrāta. 2016. gadā tiek plānots pakāpeniski sākt uzkrāt vizuālās diagnostikas izmeklējumu (DICOM formātā) rezultātus, bet laboratorisko izmeklējumu rezultātu uzkrāšana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā tuvāko trīs gadu laikā.


Mani veselības dati

Kāpēc E-veselības sistēma neattēlo visus manus veselības datus?
E-veselības sistēma pakāpeniski sāk uzkrāt iedzīvotāju veselības datus. E-veselības sistēmā ir pieejami tikai tie dati, kurus ārstniecības iestāde ir ievadījusi vai nosūtījusi. Ārstniecības iestādēm nav pienākums ievadīt pacienta vēsturiskos veselības datus.

Vai es varu uzlikt aizliegumu ārstniecības personām skatīt manus veselības datus?
Jā, pacientam ir iespēja noteikt aizliegumu pieejai saviem, savu nepilngadīgo bērnu, aizbildniecībā esošo bērnu vai E-veselības sistēmā deleģēto personu veselības datiem. Pacientam ir tiesības liegt pieeju E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem šādā apjomā:

  • aizliedzot pieeju visām ārstniecības iestādēm visiem E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem;
  • aizliedzot pieeju visām ārstniecības iestādēm atsevišķiem E-veselības sistēmā uzkrātajiem datiem;

Minētie aizliegumu veidi ir noteikti MK noteikumu Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 32.4. punktā.

Informējam, ka aizliedzot piekļuvi visiem saviem veselības datiem, ārstiem nebūs iespējams piekļūt pacienta veselības ierakstiem E-veselības sistēmā, kas atsevišķos gadījumos var apdraudēt iespēju sniegt pilnvērtīgu vai steidzamu medicīnisko palīdzību. Atgādinām, ka ārstu piekļuvi pacienta veselības datiem elektroniski var atjaunot jebkurā laikā.

Kā pašam sargāt savus personas datus?
Fizisko personu datu aizsardzība kļūst aizvien aktuālāka, tāpēc, pirms kādai ārstniecības iestādei sniedzat informāciju par sevi, noskaidrojiet, vai visa pieprasītā informācija tiešām ir nepieciešama. Varbūt Jums tā nav jāsniedz un Jūs varat sniegt tikai nelielu daļu, kas patiešām ir nepieciešama.

Noskaidrojiet, vai Jūsu dati tiks izmantoti tikai un vienīgi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Atcerieties, ka Ārstniecības likums pieļauj izmantot fiziskās personas veselības datus tikai ārstniecībai - veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Depersonalizēti dati (t.i., tādi, kas nesatur personas identificējošu informāciju) var tikt izmantoti, piemēram, statistikas vai pētniecības mērķiem. Taču, lai datus bez atbilstošas depersonalizācijas izmantotu jebkādiem citiem mērķiem, Jums jāsniedz nepārprotama un viennozīmīga piekrišana. Atteikšanās sniegt šādu piekrišanu nevar būt par šķērsli ārstniecības pakalpojuma iegūšanā.

Atcerieties, ka Jūsu personas un veselības datus bez Jūsu piekrišanas nedrīkst nodot izpētei, tiešajam mārketingam vai citām līdzīgām darbībām.

Izvairieties no nešifrētu personas datu sūtīšanas un glabāšanas publiskajos datortīklos (internetā) un e-pasta sistēmās. E-pasts nav droša datu pārraides vide un nav iespējams nodrošināt, ka informāciju nevar pārtvert nepiederošas personas. Nešifrētu datu noplūde var radīt diskriminējošu attieksmi pret Jums vai citādi negatīvi ietekmēt Jūsu dzīvi. Nekautrējieties pieprasīt pārtraukt nevajadzīgu vai nevēlamu personīgi adresēto mārketinga materiālu vai nedrošu datu nosūtīšanu Jums.

Kā es varu uzzināt, kādi dati par mani tiek uzkrāti?
Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka tiesības iegūt visu informāciju, kas par Jums savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu. Turklāt ar personas datu apstrādes sistēmu ir jāsaprot ne tikai datorizētas informācijas sistēmas, bet arī, piemēram, datu vākšana kartotēkā, pieraksti pacientu reģistrācijas žurnālā u.tml.

Jums ir tiesības pieprasīt, lai Jūsu personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami to apkopošanas mērķim. Ja varat pamatot, ka personas datu apstrādes sistēmā iekļautie personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami apkopošanas mērķim, sistēmas pārziņa – ārstniecības iestādes vai jebkuras citas iestādes, kas apstrādā jūsu personas datus, piemēram, Nacionālā veselības dienesta vai apdrošinātāja – pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību vai pārkāpumu un par to paziņot personām, kas iepriekš ir saņēmušas Jūsu datus.

Jums ir tiesības pieprasīt no sistēmas pārziņa ziņas par to, kādiem mērķiem, kas un kad ir piekļuvis Jūsu personas datiem.

Likums nosaka, ka Jums ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:

  • sistēmas pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese,
  • personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids,
  • datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi,
  • personas datu ieguves avots, ja vien likums neaizliedz šīs ziņas izpaust,
  • automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.

Pēc Jūsu pieprasījuma, sistēmas pārziņa pienākums ir divas reizes gadā bez maksas sniegt visas iepriekš minētās ziņas.

Tāpat Jūs varat iegūt informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras no sistēmas pārziņa ir saņēmušas informāciju par Jums.

E-recepte

Pēc cik ilga laika e-recepte nonāk aptiekā kopš brīža, kad ārstniecības persona to ir apstiprinājusi E-veselības sistēmā?
Tiklīdz ārstniecības persona e-recepti ir izrakstījusi (vai, ja ārstniecības persona ir izrakstījusi iestādes izmantotajā informācijas sistēmā un sistēma šos datus ir nosūtījusi E-veselības sistēmai), tā uzreiz ir pieejama E-veselības sistēmā. Arī aptiekas un farmaceiti piekļūst E-veselības sistēmai, tādējādi tiem ir pieejama informācija par izrakstīto recepti, tiklīdz tā ir nonākusi E-veselības sistēmā.