Skip Navigation LinksSākums > Informatīvi raksti > Slimības un profilakse > Audzēji

Audzēji

Audzēju audi atšķiras no normāliem organisma audiem, tiem ir atšķirīga šūnu un audu uzbūve, tie spēj strauji, nekontrolēti un nepārtraukti vairoties un augt, labdabīga audzēja gadījumā atbīdot veselos audus, bet ļaundabīga audzēja gadījumā ieaugot tajos. Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos audzējos. Labdabīgie audzēji parasti aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, tos aptver apvalks,un tie neveido jaunus audzēju perēkļus – metastāzes citur organismā. Ļaundabīgie audzēji parasti aug strauji, iespiežas veselajos audos un orgānos un rada metastāzes citās organisma vietās, kur audzēja šūnas nokļūst ar asinīm vai limfu.Ja ir kaut nelielas aizdomas par onkoloģisko saslimšanu, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kam jādod norīkojums uz konsultāciju kādā no specializētajām onkoloģijas ārstniecības iestādēm Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī. Ja nav ģimenes ārsta nosūtījuma, šajās iestādēs ir pieejami arī maksas pakalpojumi.Novadu onkologi ir tiešās pieejamības speciālisti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Rīga

SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” klīnika “Linezers”

Linezera iela 6, Rīga
tālrunis: 67040285 (reģistratūra)
e-pasts: aslimnica@aslimnica.lv, http://www.aslimnica.lv/

P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centrs

Pilsoņu iela 13, Rīga 
tālrunis: 67069793 
http://www.stradini.lvhttp://www.krutsvezis.lv

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” klīnika “Latvijas Onkoloģijas centrs” 

Hipokrāta iela 4, Rīga, LV-1006 
Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 67000610
e-pasts: aslimnica@aslimnica.lv, http://www.aslimnica.lv/

Liepāja

“Piejūras slimnīca” – Onkoloģiskā klīnika
Jūrmalas iela 2, Liepāja 
tālrunis: 63422968 (reģistratūra)
e-pasts: onk@e-liepaja.lv, 
http://www.piejurasslimnica.lv/

Daugavpils

Daugavpils Reģionālā slimnīca
Vasarnīcu iela 20, Daugavpils
tālrunis: 65405282, 65405280
http://www.slimnica.daugavpils.lv/

Vairāk informācijas Onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības vietnē "Dzīvības koks".

Labdabīgi audzēji

Labdabīgiem audzējiem nepiemīt spēja izplatīties un veidot metastāzes cilvēka organismā. Parasti tie ir nekaitīgi cilvēkiem, taču tiem var būt negatīvs iespaids uz veselību, ja tie aug ilgstoši un sasniedz noteiktus izmērus. Pieaugot izmērā, labdabīgs audzējs var nospiest vitāli svarīgus orgānus, kā asinsvadus, nervus, iekšējos orgānus, vai arī audzēju gadījumos endokrīnajos orgānos tiek izraisīta noteiktu hormonu pārprodukcija, piemēram, vairogdziedzera adenomas gadījumā. Tomēr daži labdabīgi audzēji ilgākā laika posmā var kļūt par ļaundabīgiem.

Simptomi

Labdabīgie audzēji ir ļoti dažādi, tie var būt veidoti no dažādiem audiem un tiem var nebūt nekādu simptomu, vai arī tie var izraisīt specifiskus simptomus atkarībā no to anatomiskās atrašanās vietas vai audu tipa. Labdabīgo audzēju biežākie simptomi ir asiņošana vai nelielas asiņošanas izraisīta mazasinība, audzēja mehāniska nospieduma izraisītas sāpes vai funkcionāli traucējumi, ķermeņa kosmētiskas izmaiņas, nieze, hormonāli sindromi, ko izraisa audzēja producētie hormoni, zarnu nosprostojums, asinsvadu vai svarīgu orgānu nospiedums.

Ārstēšana

Aizdomu gadījumā par neskaidriem veidojumiem vai sūdzībām jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs sūdzības un lems par tālākiem izmeklējumiem un nosūtīšanu pie speciālistiem. Daļai labdabīgo audzēju ārstēšana nav nepieciešama, bet daļu var būt nepieciešams izoperēt, ja tie izraisa funkcionālus traucējumus, diskomfortu vai kosmētiskas izmaiņas. Visefektīvākais veids ir operācija. Labdabīgo audzēju ārstēšanā netiek izmantota ķīmijterapija vai staru terapija.

Izplatība un profilakse

Vispāratzītas teorijas, kas izskaidrotu audzēju rašanos, pagaidām nav. Dažus labdabīgus audzējus izraisa noteikti vīrusi, piemēram, papilomas vīrusu tipi, kas izraisa kondilomas, papilomas un kārpas un ilgstošas iedarbības rezultātā, piemēram, var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Papilomas vīrusu nēsātāji ir lielākā daļa veselo cilvēku. Nosliece uz dažām audzēju formām var būt arī pārmantota.

Krūts vēzis

Krūts vēzis ir ļaundabīgs audzējs piena dziedzera audu šūnās, kas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nekontrolēti augt, ieaugot blakus audos un ar asinsrites vai limfas plūsmu izplatās pa ķermeni. Krūts vēža izcelsme vēl nav pilnībā izpētīta, taču tiek uzskatīts, ka būtiska nozīme ir hormonāliem un ģenētiskiem faktoriem.

Simptomi

Viens no pirmajiem krūts vēža simptomiem, par ko sūdzas sievietes, ir norobežots, nesāpīgs veidojums ar nelīdzenu virsmu, kas pakāpeniski palielinās. Tāpat var būt krūts pietūkums vai izmaiņas krūtsgalā, piemēram, ievilkts krūtsgals, ādas lobīšanās no krūtsgala, vai arī asiņaini izdalījumi no krūtsgala. Visvieglāk to pamanīt pašpārbaužu laikā, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri no 20 gadu vecuma reizi mēnesī veikt krūts pašpārbaudi.

Ārstēšana

Sataustot veidojumu krūšu dziedzerī, vai aizdomu gadījumā noteikti nekavējoties jādodas pie ginekologa, ģimenes ārsta vai onkologa. Ļoti svarīgi krūts vēzi atklāt savlaicīgi – gadījumos, kad  slimība tiek atklāta agrīnā stadijā, cerības uz izārstēšanos un krūts dziedzera saglabāšanu operācijas laikā ir krietni lielākas. Krūts vēža ārstēšana parasti ir kompleksa, un tajā iesaistīti vairāki speciālisti. Labāku rezultātu sasniegšanai tiek izmantota ķirurģiskā ārstēšana, ķīmijterapija, hormonterapija un staru terapija. Katrā individuālā gadījumā pacientam nosaka ārstēšanas plānu atkarībā no iegūtajiem klīniskajiem datiem, slimības stadijas, iespējamās prognozes, pacienta vecuma, menstruālās un olnīcu funkcijas un vispārējā stāvokļa. Ārstēšanas taktiku izlemj vairāku speciālistu konsīlijs, kurā piedalās ārsts–ķirurgs, radiologs, morfologs, ķīmijterapeits un staru terapeits.

Izplatība un profilakse

Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Ik gadu saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu, taču 2011. gadā krūts vēzis atklāts vairāk nekā 1200 sievietēm. Arī vīriešus var skart krūts vēzi, taču šo gadījumu skaits ir aptuveni desmit gadā [1]. Krūts vēzis, tāpat