Uzsākot obligātu E-veselības sistēmas lietošanu, atsevišķas ārstniecības iestādes un aptiekas ir novērojušas E-veselības sistēmas darbības traucējumus. Šie traucējumi ir saistīti ar strauji pieaugušo sistēmas lietotāju skaitu – salīdzinot ar decembra sākumu, šobrīd tas ir četrkāršojies. Pielāgojot sistēmas darbību jaunajam lietotāju skaitam, atsevišķu lietotāju darbs sistēmā var būt īslaicīgi traucēts.

No 2018. gada 1. janvāra Latvijā tiek uzsākta obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana. Tā paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.*

Strauji tuvojoties E-veselības sistēmas obligātās lietošanas termiņam, 2018. gada 1. janvārim, un būtiski pieaugot sistēmas lietošanas aktivitātei, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus un speciālistus jautājumu gadījumā sazināties ar E-veselības Atbalsta dienestu.

Tuvojoties E-veselības sistēmas obligātās lietošanas uzsākšanas laikam, 2018. gada 1. janvārim, no kura darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamo zāļu saņemšanai ārstiem būs jāizraksta elektroniski, Nacionālais veselības dienests ir apkopojis biežāk uzdotos iedzīvotāju jautājumus par E-veselības lietošanu. Aicinām iepazīties ar šiem jautājumiem un noskaidrot, kuri no tiem ir pamatoti, bet par kuriem mēdzam dzirdēt mītus?

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam E-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam, 2018. gada 1. janvārim, kopā jau 83 % ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par E-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96 %.

Šobrīd līgumus par E-veselības sistēmas lietošanu ir noslēgušas gandrīz visas aptiekas (99 %), un to aktīvi lieto ne vien Latvijas lielāko aptieku tīklu farmaceiti, bet arī mazās aptiekas Rīgā un reģionos. Aptiekas atzīst, ka vēlētos, lai ārsti papīra recepšu vietā aktīvāk izrakstītu e-receptes, tā atvieglojot ne vien pacientu, bet arī farmaceitu ikdienu.